Valdība nekristu arī tad, ja Kariņš padzītu ministru Nemiro
Pagājušonedēļ varēja šķist, ka valdība tūlīt izjuks. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) prasīja premjerministram Krišjānim Kariņam (JV), lai atlaiž ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV), kurš bija piespiedis aiziet no amata ministrijas valsts sekretāru, kurš bija iebildis pret Nemiro bijušā darba devēja advokātu kantorī Pāvela Rebenoka bīdīšanu uz Latvenergo padomi.
Paradoksālā kārtā gan tas, kāpēc KPV neskrietu ārā no valdības, pat ja Kariņš padzītu Nemiro, gan arī tas, kāpēc premjerministrs atturas to darīt, bija labi redzams KPV kongresā jeb sapulcē pagājušo sestdien.
Šīs partijas pastāvēšanas jēga un attaisnojums nu ir vairs tikai trīs ministru portfeļi un 643 tūkstošu eiro gadā finansējums no valsts budžeta. Biedri turpināja izstāties no partijas arī kongresa laikā, un tiem, kuri cer palikt politikā, diezin vai ir ilūzijas par savu nākotni kopā ar šo veidojumu. Aiziet opozīcijā viņiem nozīmētu sākt sparīgi meklēt, kuriem citiem pieslieties. Premjerministrs droši vien saprot, ka valdības stabilitātei der labāk, ja viņi to palēnām dara, esot koalīcijā. Kā Kariņš teica otrdien, «ir dažādi veidi, kā panākt rezultātu».
