LKP CK 1.sekretāra Alfrēda Rubika arests 1991.gada 23.augustā.
Ja pirms divām desmitgadēm pučs Maskavā būtu beidzies ar PSRS piekritēju uzvaru, Alfrēds Rubiks tagad diezin vai būtu Eiroparlamenta deputāts. Kāds liktenis ir piemeklējis bijušos LPSR kompartijas līderus, kuri vēl 1990.gada pavasarī, kad vairākums iedzīvotāju jau bija pateikuši «jā» Latvijas Tautas frontei un valsts neatkarības atjaunošanai, līdz pēdējam brīdim palika grimstošajā padomju kuģī?
Todien sabruka viņu pasaule. 1991.gada 23.augusta priekšpusdienā Latvijas Republikas Augstākā Padome aizliedza 50 gadu vienvaldību baudījušās komunistiskās partijas darbību Latvijā. Vēl tikai pirms dažām dienām kompartijas centrālkomiteja sastinga gaidās - kā Maskavā beigsies pret kompartijas līderi Mihailu Gorbačovu vērstais valsts apvērsums jeb tā sauktais augusta pučs? Viss atrisinājās ātri - «stingrās līnijas» piekritēju mēģinājums apturēt PSRS sabrukumu izgāzās, Latvijas neatkarība de facto bija pasludināta, un vietējās kompartijas toreizējais vadītājs Alfrēds Rubiks - apcietināts. Pārējiem centrālkomitejas darbiniekiem, kas līdz pēdējam bija palikuši uzticīgi partijai, bija jāsāk jauna dzīve pilnīgi jaunā pasaulē, jo padomju režīms Latvijā bija beidzies. Kā viss turpmāk attīstīsies, nezināja neviens - ne tie, kas sāka veidot atjaunoto Latvijas valsti, ne tie, kas līdz pēdējam bija sīvi pretojušies Latvijas neatkarībai un aizstāvējuši PSRS saglabāšanu.
