Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Referendumā pārliecinoši noraidīta divvalodības ideja, nu opozīcija kaļ jaunus plānus krievu interešu aizstāvībai, bet valdības politiķi - sabiedrības saliedēšanai
Mums visiem būtu bijis krietni labāk, ja referendums nebūtu noticis, tas ir skaidrs, - dienu pēc nobalsošanas Saskaņas centra priekšsēdis Nils Ušakovs atbild uz žurnāla Ir jautājumu, vai ir apmierināts ar rezultātiem. Vēl nesen viņš pauda cerību, ka referendumā divvalodību atbalstīs aptuveni 300 tūkstoši pilsoņu - vismaz par 40 tūkstošiem lielāks skaits, nekā nobalsoja par SC septembrī. Cerības īsti nepiepildījās - «par» nobalsoja 273 tūkstoši. Kas tālāk?
Ušakovs, tāpat kā biedrības Dzimtā valoda līderis Vladimirs Lindermans, uzskata, ka referendums skaidri iezīmējis krievvalodīgo problēmu, un aicina nākt pretī iedzīvotājiem Latgalē un Rīgā, nosakot krievu valodai īpašu statusu, ļaujot tās oficiālu lietošanu pašvaldību iestādēs. Ušakova vēlmju sarakstā ir arī pareizticīgo Ziemassvētku noteikšana par valsts svētkiem, savukārt Lindermans iet tālāk - apsver iespēju pievienoties Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā sāktajai parakstu vākšanai par pilsonības piešķiršanu aptuveni 300 tūkstošiem Latvijas nepilsoņu vai arī nākt ar jaunu iniciatīvu - ļaut nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās. «Tam varētu būt lielāks atbalsts arī Eiropā, bet mēs vēl domājam,» saka Lindermans. Abi ir atturīgi par to, vai gada nogalē varētu rosināt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. «Neredzu, ka tas būtu risinājums problēmām, kas mums ir,» saka Ušakovs.
