Rail Baltica vizualizācija ar izbūvētu sliežu pāreju savvaļas dzīvniekiem.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nespēja vienoties par kopēju Rail Baltica projekta pārvaldību maksās daudzus miljonus eiro, turklāt lielas bažas rada jautājums, vai šādos apstākļos dzelzceļu vispār paspēsim uzbūvēt laikā
Projekta Rail Baltica pārvaldības modelis ir pretstats labas korporatīvās pārvaldības principiem, un tā pamatos ir iebūvēts interešu konflikts, kas ir galvenais iesaistīto pušu darbības vai bezdarbības iemesls. Šādu skarbu kritiku neilgi pirms aiziešanas no RB Rail valdes priekšsēdētājas amata 2018. gadā pauda uzņēmēja Baiba Rubesa. «Šis interešu konflikts nav savienojams ar manu pārliecību par taisnīgu un atbildīgu projekta ieviešanas procesu,» viņa sacīja, pamatodama savu lēmumu pamest amatu.
Rubesa nebija vienīgā, kas veltīja asus vārdus lielākajam Baltijas valstu infrastruktūras projektam. «Mēs esam ļoti noraizējušies, ka projekts Rail Baltica, kas dāsni līdzfinansēts no Eiropas Savienības publiskā finansējuma, sliktas korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta dēļ ir nonācis kritiskā situācijā,» 2019. gadā publiskā paziņojumā norādīja 62 RB Rail darbinieki no trim Baltijas valstīm. «Ir laiks valstu parlamentiem, valdībām un Eiropas Komisijai uzdot jautājumu, vai Rail Baltica ir projekts, kas dos ilglaicīgus ieguvumus Baltijas valstīm un visai ES, vai arī tas turpinās ciest no neefektīvas struktūras, interešu konfliktiem un bezrūpīgas attieksmes pret ES un projektā iesaistīto valstu līdzekļiem,» rakstīja aizkaitinātie darbinieki, lūdzot projekta uzraudzību pārņemt valstu premjerministriem un projekta ieviešanai izveidot vienotu un integrētu struktūru.
