Ministra Pūces atkāpšanās uzlabos Latvijas politiskās kultūras kvalitāti
Ministru atkāpšanās no amata Latvijā nav gluži ikdienišķa prakse. Turklāt tas jau otro reizi notiek nevis tāpēc, ka ministrs būtu nekompetents vai pieķerts milzu nelikumībās, bet gan tāpēc, ka melojis par it kā sīkām blēdībām. Diemžēl arī šajā reizē melošana ir drīzāk demisijas iegansts, aizbildinājums vai attaisnojums, nevis iemesls.
Vides ministrs Juris Pūce pagājušo ceturtdien paziņoja, ka atkāpjas no amata tāpēc, ka «maldinājis sabiedrību» par Rīgas pašvaldības stāvvietu caurlaidi, ko bija sev izkārtojis: «Man ir kauns.» Daži partijas biedri to nodēvēja par «vīrišķīgu un atbildīgu soli». Viens sabiedrisko attiecību speciālists viņu netieši mierināja, ka politiskā procesa «sīkumi» ar laiku aizmirsīšoties, bet atmiņā palikšot, «ka viņš ir uzņēmies atbildību un atkāpies». Nudien — itin daudziem atmiņā palicis, ka iepriekšējās Saeimas laikā par melošanu bija atkāpies arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.
