Jānis Slaidiņš. Foto — Zemessardzes štābs.
Kapteinis Jānis Slaidiņš uzskata, ka ukraiņu pretuzbrukums ir sācies, bet tas nav standarta uzbrukums
Ukraiņu pretuzbrukums dienvidos vērā ņemami apgrūtinājis Krievijas okupācijas spēku apgādi ar munīciju, kā arī sagrāvis Kremļa plānus 11. septembrī sarīkot referendumus okupētajās teritorijās par pievienošanos Krievijai. Nekas, šķiet, neiznāks arī ar otru tuvo mērķi — līdz 15. septembrim okupēt visu Donbasu.
Ir turpina intervēt speciālistus, kas izskaidro notiekošo un iezīmē nākotnes scenārijus Ukrainas karā. Pirmdien tikāmies ar Zemessardzes štāba virsnieku, kapteini Jāni Slaidiņu.
Ik nedēļu dzirdam, ka ukraiņi ziņo — atkal okupantiem atkaroti tādi un tādi ciemati. Kāda ir situācija frontē?
Ukrainas puse visus notikumus, kas notiek dienvidos, cenšas maksimāli slēpt, lai informācija neiet uz āru. Tas ir pilnīgi normāli šāda veida karadarbībā. Ukrainas spēki tomēr pēc skaita ir mazāki nekā krievu spēki. Ir zināms, ka uzbrukums ir sācies, tas nav standarta; kā saku — tas nav kavalērijas trieciens ar plīvojošiem karogiem. Ukraiņi sit galvenokārt pa krievu apgādes kolonnām, tiltiem, pievadceļiem, štābiem, dzīvo spēku un cenšas meklēt vājo vietu Krievijas aizsardzības sistēmā. Tā notiek šis pretuzbrukums. Tas, ka ir ieņemti kādi divi trīs ciemi, nav stratēģisks, bet taktiska līmeņa panākums. Var teikt, ka tas ir zināms ukraiņu sasniegums, bet tas neizšķir kaujas likteni. Ukrainas spēku galvenais uzdevums ir piespiest krievu karaspēku atkāpties uz Dņepras kreiso krastu, maksimāli nogriežot apgādi, radot problēmas komandvadībā, lai krievu spēki paši velkas prom no turienes.
