Vlads Samoiļenko Irpiņas iedzīvotāju un viņu mājdzīvnieku evakuēšanas laikā pērn februāra beigās. Foto no personīgā arhīva.
Savulaik pilsētplānotājs Vlads Samoiļenko (33) sapņoja par to, kā padarīt drošākas savas dzimtās Kijivas ielas. Taču Krievijas iebrukums ir mainījis viņa prioritātes.
Pirmās ugunskristības Vlads piedzīvoja pagājušā gada martā, kad, riskējot ar dzīvību, katru dienu piegādāja munīciju galvaspilsētas nomalē esošajā Irpiņā dislocētajiem karavīriem, kā arī iesaistījās vietējo iedzīvotāju evakuēšanā no nāvējošās «krievu pasaules».
Par to, ko viņš varētu darīt savas valsts labā, Vlads sāka domāt jau 2014. gadā, kad krievi anektēja Krimu un iebruka Donbasā. Jaunais vīrietis, kurš, studējot universitātē, bija apguvis arī militārās mācības kursu, devās uz iesaukšanas punktu. Taču uz fronti viņu nepaņēma — armijnieki Vlada zināšanas ironiski sauca par «puspabeigtām» virspusējās sagatavotības dēļ.
