Foto no personīgā arhīva.
Dmitro Muračs (33) pagājušā gada 24. februāra naktī bija naktsmaiņā, kad ugunsdzēsēju dežūrdaļā atskanēja zvans. Viņš joprojām atceras, ka maiņas priekšnieks plkst. 5.10, pacēlis klausuli, sastinga — ir sācies karš, jo krievi uzbrukuši Černihivas un Sumu apgabala robežām. Arī Dmitro bija šokēts par ziņu. Izziņojis trauksmi saviem kolēģiem, viņš sakopoja domas, apzinoties, ka tagad sāksies visgrūtākie glābšanas darbi viņu dzīvē.
Dmitro uzauga netālu no ugunsdzēsēju stacijas. Bērnībā vienmēr esot apbrīnojis glābēju darbu, tāpēc pēc skolas beigšanas ātri pieņēma lēmumu mācīties ugunsdzēsēju akadēmijā, lai pēc tam palīdzētu cilvēkiem savā dzimtajā Ukrainas ziemeļu pilsētā Černihivā.
Taču akadēmijā viņam nemācīja, kā strādāt kara apstākļos — dzēst ugunsgrēkus un atrakt cietušos sagrauto māju gruvešos. Ukraiņu ugunsdzēsēji paši izstrādāja jaunu taktiku, un, balstoties tieši uz viņu pieredzi, pētniecības institūti tagad veido jaunus ieteikumus mācību programmām.
