Sergo un Svetlana Markarjani. Foto no personīgā arhīva.
Kad gruzīns Sergo Markarjans pirmo reizi apmeklēja Ukrainu, viņš uzreiz esot sapratis, ka pārcelsies tur uz dzīvi. Viņam bija 21 gads — jaunais puisis bija ieradies meklēt darbu. Pirms tam bija aizbraucis uz Sočiem, taču trīs Krievijā nostrādātie mēneši šķita kā katorga. Savukārt Ukrainā viņu iepriecināja cilvēku laipnība un pozitīvā attieksme pret citu tautību cilvēkiem. Tagad viņš Ukrainā dzīvo jau 15 gadus.
Sergo vispirms nolēma izmēģināt laimi Kijivā. Laime tik tiešām negāja garām — strādājot par viesmīli kādā no galvaspilsētas kafejnīcām, viņš iemīlējās kolēģē, administratorē Svetlanā. Abi nodibināja ģimeni un vēlāk arī savu firmu.
Pirmā ēdinātava bija picērija, kuru vēlāk izdevās veiksmīgi pārdot. Pēc tam pāris Kijivas centrā atvēra krodziņu, taču saprata, ka vēlo stundu darbs viņiem tas tomēr nav piemērots, un arī šo biznesu pārdeva. «Tad vecāki nopirka Svetai rindu māju Irpiņā,» stāsta vīrs. «Bet mēs nolēmām iegādāties komerctelpas un atvērām kafejnīcu Džems. Pēc pāris gadiem durvis vēra arī otrais Džems — tas bija kaimiņos esošajā Bučā, uz kurieni pēc bērniņa piedzimšanas nolēmām pārcelties arī mēs. Tagad tā ir itāļu virtuves kafejnīca, un tās īpatnība ir tā, ka mēs viesus cienājam ar pašu ražotu ievārījumu.» Zemeņu un banānu, ērkšķogu, kazeņu, jāņogu, melleņu, plūmju un kardamona, ķiršu, kivi un ingvera, aveņu un mandarīnu.
