Kāpēc paklupa Igaunija?

  • Holgers Ronemā, speciāli Ir
  • 17.03.2021
  • IR
Viljandi pilsētas baptistu draudzes mācītājs Alans Helde. Jaunie ierobežojumi šobrīd liedz cilvēku pulcēšanos baznīcās, atļautas tikai individuālas lūgšanas.
Foto — Scanpix

Viljandi pilsētas baptistu draudzes mācītājs Alans Helde. Jaunie ierobežojumi šobrīd liedz cilvēku pulcēšanos baznīcās, atļautas tikai individuālas lūgšanas. Foto — Scanpix.

Saslimstībā ar Covid-19 ziemeļu kaimiņvalsts martā kļuva par «pasaules čempioni»

Pandēmijas otrais vilnis noteikti būs pirmā lieta, pie kuras nekavējoties ķersies jaunā valdība, — tā 25. janvārī paziņoja premjerministra amata kandidāte Kaja Kallasa. Stāvot uz Igaunijas parlamenta kāpnēm, viņa centās pārliecināt deputātus atbalstīt viņas kandidatūru valdības vadītāja amatam. Ja Reformu un Centra partijas koalīcijas valdība tiks apstiprināta, tās krīzes komiteja jau nākamajā dienā tiksies ar zinātnisko padomi, kas jau pirms tam bija izveidota ministru konsultēšanai Covid-19 jautājumos.

«Mūsu mērķis ir noturēt Igauniju atvērtu, cik vien ilgi iespējams, — lai cilvēki varētu strādāt, bērni varētu iet uz skolu un turpinātos ekonomiskā rosība,» teica Kallasa, savu topošo valdību salīdzinot ar personu, kas cenšas šķērsot aizu, ejot pa virvi. Sazvārojoties uz vienu pusi, var zaudēt kontroli pār vīrusu. Sazvārojoties uz otru, cilvēki var zaudēt darbu, un palielināsies «neredzamo upuru» skaits.

Jaunākajā žurnālā