«Domāju, ka abi svešinieki mūs vēlāk gaidīs pie ārdurvīm, uzbruks un piekaus. Pat iedomāties nevarēju, ka viņi mani sagrābs turpat slimnīcas gaitenī,» stāsta cietušais aktīvists Igors Lucenko.
Latvijas ārlietu ministrs izteicis gatavību sekot Lietuvas piemēram un palīdzēt vairākiem Ukrainas protestos cietušajiem. Neskaitot tos cilvēkus, kas guvuši ievainojumus masu protestu laikā, vairāki opozīcijas aktīvisti tikuši nolaupīti un spīdzināti. Viens no viņiem ir Igors Lucenko
Igors Lucenko aizvien izskatās nomocījies. Kad apmeklēju viņu privātā slimnīcā Kijevā, jaunā vīrieša rokai pievienots intravenozais katetrs. Viņa mamma pagatavojusi tēju ar medu. Kāds cits atnesis ābolu pīrāgu. Uz galdiņa stāv vēstule, ko uzrakstījusi cietušā jaunākā meita, un divu amerikāņu ekonomistu sarakstītā grāmata Why Nations Fail (Kāpēc valstīm neveicas) par politisko institūciju lomu tautu pārticības un attīstības veicināšanā.
35 gadus vecajaim aktīvistam ir uzkrītoši zilas acis, un runājot viņš mazliet šļupst. Taču tas, iespējams, tāpēc, ka viņam izsists viens zobs. Labā roka ir vienos zilumos. Savainoto kāju dēļ grūti staigāt. Taču gan viņš pats, gan ģimene ir priecīgi, ka Igors vispār ir dzīvs.
