Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Viss beidzās tikpat pēkšņi, cik sākās. Trešdien, 19. jūnija pievakarē, Latviju pārsteidza ziņa, ka Ralfa Nemiro (KPV) vadītā Ekonomikas ministrija atlaidusi Latvenergo padomi un tās vietā iecelta «pagaidu padome». Taču pirmdienas, 1. jūlija, rītā medijus pāršalca kārtējais pēkšņais paziņojums — nespēdama strādāt «politiskā spiediena» gaisotnē, jaunceptā padome atkāpusies.
Viss ar pēkšņo 19. jūnija lēmumu saistītais bija kā speciāli izdomāts, lai raisītu aizdomas. Līdz ar iestāšanos OECD tieši pirms trim gadiem 2016. gada 1. jūlijā Latvija apņēmās uzlabot un profesionalizēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, un valsts lielākais uzņēmums Latvenergo kļuva par šīs labās prakses pirmo paraugu. Konkurss uz Latvenergo padomi tika izsludināts tā paša gada 20. jūlijā. Tika apzināti 536 kandidāti, pieteicās 80 pretendenti no 10 pasaules valstīm, viņus vērtēja neatkarīga komisija. Pēc piecus mēnešus ilga procesa par padomes vadītāju izvēlējās bijušo DNB bankas prezidentu Andri Ozoliņu. Padomē apstiprināja vēl četrus pieredzējušus vadītājus — Valsts nekustamo īpašumu padomes priekšsēdētāju Mārtiņu Bičevski, bijušo lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Andri Liepiņu, tolaik RB Rail valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu un airBaltic valdes locekli, slovāku Martinu Sedlacki.
