Protests Tallinā 2020. gada janvārī pret iecerēto pensiju sistēmas reformu. Aktīvisti uzlikuši maskas, uz kurām redzams populistu partijas EKRE toreizējais vadītājs Marts Helme (pa kreisi) un konservatīvās partijas Isamaa vadītājs Helirs Valdors Sēders. Tieši Isamaa bija reformas galvenā iniciatore. Foto — Mihkel Maripuu/Postimees.
Katrs trešais igaunis izmantojis iespēju atteikties no 2. pensiju līmeņa. Taču tagad viņu pensijas būs par 30% mazākas
Pirms diviem gadiem Igaunija īstenoja tā saukto 2. pensiju līmeņa reformu. Tā sākās ar karstām un polarizējošām politiskām debatēm, kurās iesaistījās pat Augstākā tiesa, lai lemtu, vai reforma nebūs pretrunā ar konstitūciju.
Lai gan reformas rezultātā tika ievestas vairākas mazas korekcijas, kas 2. pensiju līmeņa sistēmu padarīja elastīgāku, vispretrunīgākais bija likuma grozījums, kas noteica, ka šādi ieguldījumi turpmāk ir brīvprātīgi. Proti, iedzīvotājiem tika dota atļauja atteikties no iemaksām 2. pensiju līmenī un izņemt līdz šim uzkrāto naudu.
Šī reforma bija valdībā iekļuvušās konservatīvās partijas Isamaa priekšvēlēšanu kampaņas solījums, kurā tika uzsvērts, ka cilvēkiem ir jādod «brīvība un tiesības pašiem lemt par savu naudu». Pret reformu iebilda ekonomisti un ekonomikas zinātnieki, kuri lielākoties šādu pavērsienu uzskatīja par tuvredzīgu, paredzot, ka nākotnē daudziem cilvēkiem tās dēļ pensijas būs ievērojami mazākas un nevienlīdzīgākas.
