Vakcinācija var izrādīties tikai daļējs risinājums pandēmijas savaldīšanai
Pandēmija vēl ne tuvu nav pieveikta, bet svētku mielasta pušķošanas komitejas jau rosās pilnā sparā.
Brāļu Kaudzīšu slātavieši un čangalieši un viņu tuvredzīgā ārišķība ir grūtāk iznīdējama par jebkuru vīrusu. Tā nu varam vērot, kā sabiedrības dienas kārtība sakuplo ar «vispārīgu dancošanu sentēvu garā, proponētu no komitejas asesora un applaudisemangas direktora» jeb, šajā gadījumā, ministres Šuplinskas kundzes, un kā mediķu un epidemiologu brīdinājumi netiek ievēroti, bet «kārtībniekus norāja un norīkoja gandrīz pie malas, jo tādu ākstu, tirgus sargu un cilvēku dīdītāju še nemaz nevajagot». Taisni brīnums, ka latvji jau pirmās tautas atmodas laikā neiepazina nacionālajai identitātei tik būtisko hokeju — tad Pietuka Krustiņš noteikti steigtu notriept seju sarkanbaltsarkanu un sacerētu odu «Olē! Olē, olē, olē!», Prātnieks ievāktu no citiem naudu, lai rīkotu pasaules čempionātu, un Ķencis, kā jau ticīgs cilvēks, lūgtos, lai Dievs vīrusa cienīgtēvam dotu tādu prātu, ka tas atturētos aplaist ar slimību karsējus, ja nu kādi nonāktu tribīnēs.
