30.jūnijs. Kādas pensionāres patvērums industriālās pilsētas Horļivkas nama pagrabā.
Gads karā sāk mainīt cilvēku noskaņojumu Ukrainas austrumu reģionā Donbasā, kur daudzi līdz šim atbalstījuši prokremlisko varu. ES finansēti vaučeri un izremontētas mītnes tiem, kuru mājas palikušas viņpus frontes līnijai, ir taustāmāka palīdzība nekā Novorosijas solījumi. Tomēr netrūkst arī «sadzīves separātistu», un šāviņu troksnis nav pilnībā rimis
Donbasa pilsētas Horļivkas iedzīvotāji - žurnālistu pāris Olga un Dmitro Ņikuļini - pērn maijā ilgi neprātoja, vai atstāt dzīvokli un vairumu iedzīves, dodoties pāri frontes līnijai uz Ukrainas valdības spēku kontrolēto teritoriju. Lēmuma pieņemšanā izšķirošs bija gadījums, kuru Olga joprojām atceras ar satraukumu. Kārtību pilsētā tolaik jau diktējuši separātisti.
Olga atradās pilsētas padomes ēkā, kur notika vietējo deputātu sēde, kad ieradās ar automātu bruņojies vīrs un vaicāja - kuri te esot žurnālisti? Atsaucies kāds viņas kolēģis. Aptvērusi, ka nav jēgas slapstīties, arī Olga pieteikusies. Bruņotais vīrs pateicis: ejam lejā! Rokas un kājas nav klausījušas, sirds dauzījusies no ārkārtējā sasprindzinājuma. Olgai šķitis, ka viņus ved uz kādu no pagrabiem, kuros turēti gūstekņi. Nonākot pirmā stāva vestibilā, separātistu kaujinieks tomēr pateicis: atstājiet ēku!
