Tramps izvēlas konfliktēt ar sabiedrotajiem un draudzēties ar ienaidniekiem
Lielākais ieguvums pasaulei no ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čenuna tikšanās otrdien Singapūrā ir puslīdz droša prognoze, ka tuvākajā laikā kara ar Ziemeļkoreju varbūt nebūs. Taču kara Korejas pussalā nav bijis kopš 1953. gada.
Lielākais ieguvējs no šīs tikšanās ir Ziemeļkorejas diktators un arī viņa galvenā aizbildne Ķīna. Turklāt viņa ieguvumi, kaut arī simboliski, lielākoties nezudīs arī tad, ja jau vistuvākajā laikā viss tikšanās laikā runātais izrādīsies bijis tikai runāšana. Tik un tā Kims būs runājis ar ASV prezidentu kā līdzīgs ar līdzīgu.
Tikšanās iznākumu varēja prognozēt divējādu — vai nu kā pilnīgu izgāšanos, vai nu kā skaļu publicitātes pasākumu bez reāliem rezultātiem. Izgāšanās nesen jau bija notikusi — 24. maijā Tramps bija atcēlis pirms tam izziņoto tikšanos ar Kimu —, tāpēc otrais iznākums šķita ticamāks. Prognoze diemžēl apstiprinājās ar uzviju: Tramps apsolīja izbeigt ASV militārās aktivitātes Korejas pussalā, bet pretī saņēma tikai vispārīgas «apņemšanās».
