Foto — LETA.
Zemkopības ministrija grib atļaut priežu kailcirtes piejūrā. Vai tas būs mežu glābiņš vai tieši otrādi - drauds dabas daudzveidībai?
Brašas priedītes cieši cita pie citas stiepjas divarpus metru garumā. Jaunie koki jau septiņus gadus iztaisnojuši zaļās skuju pīnes pretī saulei. «Gribu šādu priežu mežu saglabāt arī saviem bērniem,» uz ceļa pretējo pusi - simtgadīgu priežu klāju - rāda Latvijas valsts mežu valdes loceklis Edvīns Zakovics. Nedaudz uz priekšu, kur vietu apēno veco priežu mežs, jaunās priedītes, kas stādītas vienlaikus ar netālu esošajām divmetrniecēm, knapi izlīdušas virs ogulājiem. Te priežu mežs neatjaunosies, bet bērzi, ievas un apses nomainīs ainavu uz lapu mežiem - šādu nākotni iezīmē Zakovics. Risinājumu tam pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) veikta pētījuma piedāvā Zemkopības ministrija - piejūras teritorijā mežsaimniekiem atkal atļaut veidot kailcirtes kā pirms 2010. gada, kad tika pieņemts Meža likums. Taču satraukumu par šo ideju pauž dabas draugi virknē sabiedrisko organizāciju.
