Zīmējkums – Ernests Kļaviņš.
Jau februārī visā Latvijā darbu sāks pudeļu depozīta sistēma. Vai tas beidzot palīdzēs no atkritumiem atbrīvot Latvijas mežus un pludmales?
Šā gada septembra vidū brīvprātīgie no biedrības Zero waste pusotru stundu pavadīja Daugavgrīvas pludmalē. Nē, viņi tur nebaudīja atvasaras sauli. Aktīvisti vāca, skaitīja un dokumentēja plastmasas atkritumus, ko pametuši nevīžīgi atpūtnieki. Un bija ko pasvīst — aktīvistu maisi strauji pildījās ar ausu kociņiem, izsmēķiem, plastmasas maisiņiem un dzērienu iepakojumiem. Neilgā laikā viņi savāca 88 plastmasas pudeles, 46 alumīnija skārdenes un 38 stikla pudeles.
Gandrīz piektā daļa no šiem iepakojumiem bija marķēta ar Cēsu alus zīmolu. Nākamie populārākie — Lāčplēsis un Latvijas balzams.
Šis ir ceturtais gads, kopš Zero waste īsteno Atkritumu zīmolu auditu. Biedrības līdzdibinātāja un Rīgas domes deputāte Mairita Lūse (Attīstībai/Par/Progresīvie) cer, ka jau nākamgad aktīvistu maisi varētu kļūt vieglāki — šovasar spēkā stājies vienreizlietojamo trauku (arī ausu kociņu) aizliegums un nākamā gada februārī Latvijā sāks darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Turpmāk, pērkot veikalā noteiktus dzērienus, klientiem būs jāpiemaksā desmit centu liela ķīlas maksa, kuru varēs atgūt, nododot pudeli atpakaļ īpašos taromātos vai manuālās nodošanas punktos.
