Khatabs ar dēliem Abdulatifu (7), Omāru (14), Saīdu (17), Ibrahimu (11) un vecmammu Noufu uz klints netālu no savas mājas Agireiri.
Islandē, kas vienīgā no Eiropas valstīm gatava brīvprātīgi uzņemt vairāk sīriešu, nekā lūdz starptautiskās organizācijas, bēgļu ierašanās nevis šķēlusi, bet saliedējusi iedzīvotājus. Bēgļiem gan skaidri norādīts: jāmācās valoda un jāpielāgojas sabiedrībai, kura nemainīsies pēc viņu priekšrakstiem
Vienā no Islandes garākā fjorda - Eijafjorda - nogāzēm pat vasarā balo sniega laukumi, otrā asnus dzen nelielās pilsētas Agireiri dārziņu kolonija. Arī sīrieša Khataba Mohammada (Khattab Mohammad) ģimenei iedalītas dažas vagas, kurās ienāksies salāti, kartupeļi, sīpoli, ķiploki. Sev nepazīstamo rabarberu viņš todien nepagaršo: musulmaņiem ir ramadāns, maltītes drīkst ieturēt tikai pēc saulrieta.
Jūnija beigās, kad satieku Khatabu, šeit saule nenoriet. Par laimi, ramadāna maltītes drīkst sinhronizēt ar Mekas laiku. Celties piecos no rīta, bet vakariņas ēst pēc sešiem vakarā.
