«Latvijā ir jaunie ārsti, kas ņem desmit un pat piecpadsmit dežūras mēnesī, lai tikai varētu pēc iespējas vairāk nopelnīt,» zina teikt traumatologs Toms Arcimovičs. Viņš Traumpunktā dežurē piecas sešas reizes mēnesī. Foto — Edgars Pohevičs.
Mediķu atalgojuma sistēma sarežģītības ziņā līdzinās pedagogu algu finansēšanas modelim. Līdz ar to veidojas lielas atšķirības ne tikai dažādās profesijās, bet arī dažādās ārstniecības iestādēs strādājošajiem
Kamēr lielākā daļa pilsētas vēl guļ, Toms Arcimovičs (31) dodas uz darbu. Viņa maiņa Liepājas reģionālās slimnīcas Traumpunktā sākas pulksten astoņos no rīta un ilgst 24 stundas. Arcimovičs ir sertificēts traumatologs ortopēds. Esmu pieteikusies par viņa «ēnu». Kaut gan ir brīvdiena, 1. maijs, ārstam ieplānotas divas akūtas operācijas. Pārējais nav prognozējams. Siltā laikā brīvdienu statistika parasti ir skarba — vienas dežūras laikā pēc palīdzības vēršas vidēji 50 pacientu.
Šoreiz dakterim nosacīti paveicies. Diena pavēsa, un dežūra Traumpunktā paiet salīdzinoši mierīgi. Pacientu mazāk par trim desmitiem, taču viens gadījums pašā pievakarē — īpaši smags. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde atved cilvēku, kurš traumu guvis alkohola reibumā. Veicot pārbaudes, atklājas, ka nepieciešama asinsvadu ķirurga palīdzība. Tāda uz vietas Liepājā nav. Nākas zvanīt uz Katastrofu medicīnas centru Rīgā un lūgt, lai ārstu ar specializētu transportu atgādā uz Liepāju. Pēc divām stundām dakteris ir klāt un operācija var sākties. Ir pusnakts. Operācija ilgst līdz pulksten diviem naktī. No rīta pēc dežūras Arcimovičs dodas uz savu nodaļu, kur turpina ierastos dienas darbus. Saraksta dokumentus, apskata stacionārā gulošos. Reizēm vēl asistē kādam kolēģim operācijā vai pieņem pacientus ambulatori. Darbdiena nereti beidzas tikai ap pulksten 16.
