Foto — Shutterstock.
Latvijas Nacionālais arhīvs savā interneta vietnē publiskojis jau kopš 1991. gada karstus strīdus izraisījušās VDK aģentu kartotēkas. Cik drošticams ir šis vēstures avots?
Dzīvoklī jau ielauzās rīta gaisma, kad vietnē Kgb.arhivi.lv publicētos dokumentus pārtrauca lasīt vēsturniece, Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče. Viņas pētījumu lauks ir sabiedrības sociālā atmiņa un pieredze, arī padomju laiks. Tas bija aizraujošs materiāls, kuru 20. decembra pievakarē beidzot publicēja, — Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu trīs kartotēkas, VDK telefongrāmata un Latvijas kompartijas centrālkomitejas viena fonda saturs ar LKP CK dokumentiem par laiku no 1940. līdz 1991. gadam.
Sākumā vēsturnieci sagaidīja pārsteigumi — vienā no pirmajām kartītēm profesore ieraudzīja savas astoņgadīgās skolas nosaukumu un tad arī labi zināma cilvēka vārdu. Tas bija skolotājs un kaimiņš no skolas laika pagājušā gadsimta 70. gados, kad bez totalitārisma varas kontroles netika atstāts neviens padomjzemes nostūris, pat Latvijas nomales skola ar tās aptuveni 15 skolotājiem un gandrīz simt skolēniem.
