Progresīvo pārstāvji tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu (centrā) 3. oktobrī. No kreisās: Andris Sprūds, partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Kaspars Briškens, partijas līdzvadītāja Antoņina Ņenaševa un partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs. Foto — LETA.
Progresīvajiem pārmet, ka viņi esot «pārāk kreisi». Ir pēta, kāda ir partijas nostāja strīdīgos sociālos un ekonomiskos jautājumos
Reti kāda partija nonākusi tik aktīvās potenciālo sadarbības partneru krustugunīs, kā šobrīd pēc vēlēšanām tas notiek ar Progresīvajiem.
2017. gadā dibinātā partija Saeimā iekļuvusi pirmo reizi, šajās vēlēšanās iegūstot desmit tautas uzticētus mandātus. Vēlēšanu uzvarētāja Jaunā Vienotība, kurai uzdots sākt valdības veidošanas sarunas, ir vienīgā, kas atbalsta Progresīvo iesaistīšanu koalīcijā, taču sastopas ar divu potenciālo partneru pretestību.
Lai gan pēdējos divus gadus Rīgas domē Progresīvie strādājuši koalīcijā gan ar Nacionālo apvienību, gan ar Latvijas Reģionu apvienību, kas šajā Saeimā iekļuvusi kā daļa no Apvienotā saraksta, abi spēki cenšas izslēgt Progresīvos no līdzdalības valdībā ar argumentiem par ideoloģiskām nesaskaņām.
