Saulriets aiz BICEP2 teleskopa (priekšplānā) un dienvidpola teleskopa Antarktīdā. Blāvi spīdošajās Lielā sprādziena atliekās zinātnieki atrada pierādījumus hipotēzei par Visuma aizsākumu sekundes sīksīkā daļā, satriecoši strauji izaugot no sēklas, kas bija krietni mazāka par atomu. Lai Lielā sprādziena atstātajā blāvajā gaismā atrastu polarizācijas zīmes, astronomi trīs gadus pētīja aptuveni 2% debesu klajuma.
Kosmosa viļņi atklāj pirmos mirkļus pēc Lielā sprādziena
Jauns fiziķis Alans Guts, kurš nesen bija nosvinējis dēla piedzimšanu un pārcēlies gadu ilgā norīkojumā uz Stenfordu, kādā 1979.gada naktī palika nomodā līdz agrai rīta stundai, ar vienādojumiem savā piezīmju grāmatiņā tālu pārkāpjot fizikas zināmās robežas.
Viņš centās saprast, kāpēc astronomiem joprojām nav izdevies kosmosā atrast liecības par īpašām daļiņām, kurām vajadzēja rasties pēc Lielā sprādziena. Toties viņam prātā ienāca Lielā sprādziena iespējamais iemesls. Neliels pavērsiens kosmiskās evolūcijas ceļā varēja piepildīt Visumu ar īpašu enerģiju, kuras atgrūdošais spēks lika izplatījumam neticamā eksplozijā acumirklī izplesties, pārspējot gaismas ātrumu.
