«Bērnunams nav tā sliktākā vieta šiem bērniem,» pārliecināta ir bērnunama Priedīte vadītāja Ludmila Smikova. Foto — Jānis Pipars, Picture Agency.
Saņēmusi atļauju pamest neizēsto zupas bļodu, trīsgadīga meitenīte ielec klēpī kuplai sievietei un, priecīgi vidžinot «Ļusjas tante, Ļusjas tante!», apķeras viņai ap kaklu. Ļusjas tante ir Ludmila Smikova, Daugavpils bērnu nama un patversmes Priedīte vadītāja, bet mazā Ksenija (visi bērnu vārdi rakstā mainīti) nāk no sešu bērnu ģimenes, kuras vecākiem nesen atkārtoti pārtrauca aizgādības tiesības. Mamma vienu atvasi bija situsi tā, ka salauzusi roku.
Ksenijai patīk bērnunamā, un šeit tiešām izskatās jauki. Bērniem ir pieejami dators, televizors, interešu pulciņi. Tomēr šajā glīti atjaunotajā bērnunamā izaug cilvēki, kuri nav gatavi patstāvīgai dzīvei. Trīs no Priedītes audzēkņiem pēdējo piecu gadu laikā ir izdarījuši pašnāvību. Vismaz trim divdesmitgadniecēm, kuras šeit uzaugušas, tagad pašām ir piedzimuši bērni, un viņas ir tos pametušas. Divi mazuļi jau adoptēti, bet divi aug šajā pašā bērnunamā, kur dzīvoja viņu mammas.
