Stefans Ēriksons. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Savulaik mācoties ģimnāzijā Zviedrijas vidienē, Stefans Ēriksons ieinteresējās par otrpus Baltijas jūrai notiekošo un saistīja ar to savu karjeru. Astoņi gadi Ziemeļvalstu Ministru padomes Rīgas biroja vadītāja amatā paskrējuši zibenīgi
Tikšanās vietu — restorānu Herbārijs tirdzniecības centra 8. stāvā — mans sarunbiedrs iecienījis brīnišķīgā skata dēļ.
Vērties pāri Rīgas jumtiem Stefanam Ēriksonam (63) vairs tik bieži nesanāks. Latvijā sabijis maksimālo amata termiņu, viņš jau nākamnedēļ dodas iepazīšanās vizītē uz Astanu Kazahstānā, kur pārņems Zviedrijas vēstniecības vadību. Rīgā viņu nomainīs Nina Hvida Enevoldsena, kas pašlaik strādā Dānijas vēstniecībā Varšavā.
Apmetamies klusākā stūrī. Diplomāts painteresējas, vai ir dabūjams kvass. Nav gan. «Esmu sladkoježka!» viņš lieto krievu vārdu, uzreiz metot kāru aci uz desertiem. «Protams, rupjmaizes kārtojums!» Stefans atbild, kurš ir viņa mīļākais latviešu saldais ēdiens. Pēc rupjmaizes ilgošoties arī Kazahstānā. Zemnieku tirdziņos pērk uz kļavu lapām ceptus kukulīšus. Bēdājas, ka tikai tagad atklājis lielisku beķereju pie Svētā Jāņa baznīcas Cēsīs.
