Ikdienā Zumbergu ģimene runā latviski, bet reizēm Reinis un Linda sabiedriskās vietās mēdz runāt lībiski — tā ir viņu slepenā valoda. Arī sešgadīgais Ernests jau zina dažus vārdiņus, bet mazajai Emmai viss vēl priekšā. Foto — Edmunds Brencis
Jaungada rītā pirms pieciem gadiem Linda Zonne-Zumberga nolēma sākt ar mazumiņu — izveidoja Facebook lapu Līvõ Kēļ, nofotografēja dzērvenes, kas stāvēja uz galda, un pasludināja to nosaukumu «gārband» par dienas vārdu. Kopš tā laika katru dienu lapā publicēts kāds vārds, bet vēlāk arī teikumi, dodot iespēju sekotājiem apgūt kripatu lībiešu jeb līvu valodas, kas neizbēgami izzūd. 2013. gadā mūžībā aizgāja pēdējais cilvēks pasaulē, kam šī valoda bija dzimtā. Lai arī Latvijas pilsoņu skaitā pašlaik ir 167 cilvēki, kas sevi oficiāli sauc par lībiešiem jeb līviem, un vairāki desmiti vēl prot sarunāties šajā Latvijas pirmiedzīvotāju mēlē, UNESCO to atzinusi par kritiski apdraudētu.
Savdabīgā izskata dēļ bērnībā tuvinieki Lindu dēvēja par mazo lībietēnu, taču skaidri zināmu līvu sakņu viņai nav — tikai attāli senči esot nākuši no Vidzemes līviem. Skolas laikā Lindu interesēja vēsture un arheoloģija, vēlāk Rīgas Skolēnu pils vēstures pulciņā viņa uzzināja par lībiešu valodas kursiem. Studējot folkloru Latvijas Kultūras akadēmijā, arvien pieauga interese par vēstures praktisko pusi, senā izpausmēm mūsdienās. Strādājot par gidi Rīgā, viņa mēdz ar ekskursantiem diskutēt par to, kas mūs ir veidojis tādus, kādi esam.
