Jānis Eglītis. Foto — Ieva Salmane
Viens no labākajiem mūsdienu latviešu kinooperatoriem Jānis Eglītis (58) pievērsies rakstniecībai, pagājušogad pārsteidzot ar īso stāstu krājumu Vēja dziesmas, kas pasauli un dzīvi tver caur īpaši jutīgu kameras aci
Viņš ir neparasts gadījums — kinooperators, kurš sācis rakstīt. Eglīša stāstu krājumu kā spilgtu debiju aizvadītā gada kultūras notikumu apskatā izcēla Latvijas Sabiedriskais medijs.
Biežāk gadās, ka rakstnieki pievēršas kinoscenāriju radīšanai vai operatori režijai. Operatori drīzāk ir mazrunīgi ļaudis, kuri filmēšanas laukumā lieki nedzesē muti — caur kameras lēcu koncentrējušies kinobrīnuma tapšanai.
Jānis Eglītis ir viens no Latvijas pazīstamākajiem vidējās paaudzes operatoriem, kas piedalījies vairāk nekā 20 spēlfilmu un dokumentālu filmu, kā arī mūzikas klipu veidošanā. Zināmākās filmas ir Pa ceļam aizejot (2001, režisors Viesturs Kairišs), Pirmdzimtais (2017, režisors Aiks Karapetjans) un Homo novus (2018, režisore Anna Viduleja), taču viņa filmogrāfija ir bezgala plaša, sākot no darbiem leģendārā Jura Podnieka studijā un beidzot ar starptautiskiem kinoprojektiem. Par operatora darbu Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilmā Spēlmanis (2013, režisors Igns Jonīns) Eglītis saņēma nacionālo kinobalvu Lielais Kristaps, bet kopumā šai balvai ticis nominēts deviņas reizes.
