Guntars Godiņš. Foto — Jānis Pipars.
Skatoties mītos, varam atrast savas domāšanas pirmsākumus un kļūdas, uzskata dzejnieks, igauņu eposa Kalevdēls tulkotājs Guntars Godiņš
Tas bija pētniecības un tulkošanas darbs ilgu gadu garumā pie igauņu tautasdziesmām, kas pieredzējušajam somu un igauņu valodas tulkotājam Guntaram Godiņam deva drosmi uzņemties igauņu eposa Kalevdēls (Kalevipoeg) tulkošanu latviski. Viņš būrās cauri folkloras, valodas, ģeogrāfijas un pat sadzīves vēstures slāņiem, lai eposa tulkojums varētu tapt.
19. gadsimta vidū, nacionālpatriotiskās noskaņās, igauņi iedvedmojās no somu 1835. gadā iznākušā Eliasa Lenrūta darba Kalevala. Mums vajag savu eposu — šāda noskaņa valdīja tautā. Pie darba ķērās Veru ārsts un aizrautīgs folkloras pētnieks Frīdrihs Kreicvalds, 19 087 dzejas rindās viņš radīja tautas eposu Kalevdēls.
