«Kad pieteicām savu feministisko ārpolitiku, daudzi ķiķināja, bet tagad esam pāri šai fāzei — daudzās valstīs, ASV un citur es redzu nopietnu interesi par mūsu pieeju. Paliekošs miers nav sasniedzams, ja sievietes neiesaistās — tas ir tieši tik vienkārši.».
Dalībvalstīm būs jāatrod solidārs risinājums bēgļu krīzei, uzskata Zviedrijas ārlietu ministre
Margota Valstrēma prot piesaistīt uzmanību. Bijusī Eiropas komisāre un pieredzējusī sociāldemokrātu politiķe tagad ārlietu ministres amatā piesaka Zviedriju kā pirmo pasaules valsti ar «feministisku ārpolitiku», sieviešu tiesības pozicionējot kā globālu drošības jautājumu. Kopš 2014. gada rudenī zviedri oficiāli atzina Palestīnu, Valstrēma kļuvusi par nežēlīgas kritikas mērķi Izraēlā. Arī musulmaņiem uz viņu zobs, jo 1000 pletņu sitienu piespriešanu blogerim Saūda Arābijā ministre atklāti nosauca par viduslaiku sodu, izraisot diplomātisku skandālu. Taču Jūrmalā, kur Valstrēma pagājušajā nedēļā ieradās uz Baltijas, ziemeļvalstu un Višegrādas grupas ārlietu ministru tikšanos, mūsu sarunas galvenā tēma ir drošība Eiropā. Zviedrija pērn uzņēma 160 tūkstošus patvēruma meklētāju - visvairāk ES dalībvalstu vidū, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, tāpēc sāpīgi izjūt solidaritātes trūkumu bēgļu krīzes laikā.
