Vija Eniņa.
Farmācijas doktore Vija Eniņa aicina neticēt brīnumzālītēm, bet rūpēties par Latvijas dabu un novērtēt pašmāju augus
Vijas Eniņas viesistabā smaržo pēc pļavas. Galdā kumelīšu, raudeņu un āboliņa tēja. Viņas darba istabā jau rātni žūst šā gada kumelītes, kosa, sētložņa, bērzu un nātru lapas.
Par augu valstību Eniņa ir interesējusies jau kopš bērnības. Tēva radiniecei netālu no Stradiņa slimnīcas piederējusi saimniecība ar skaistu pļavu, pilnu visdažādāko ziedu. Mazajai Vijai paticis pa to staigāt, gribējies zināt, kā katru puķīti sauc. Radiniece zinājusi ne tikai puķu nosaukumus, bet arī kuru zālīšu uzlējums der pret vēdersāpēm un kādas lapiņas jāuzliek uz nobrāztiem ceļgaliem. Tā veidojās pārliecība, ka augi ir ne tikai skaisti, bet arī derīgi. Savukārt skolā bijusi laba ķīmijas skolotāja, kas meitenē pamodināja interesi par dažādiem savienojumiem.
