Dainis Ruņģis.
Gandrīz visām augu sugām, kas pārstāvētas Latvijas sēklu bankā, Dainis Ruņģis māk noteikt DNS. «Tas pats princips kā policijas darbā, atrodot kriminālnoziedzniekus.» Tikko viņa darbs zinātnē novērtēts ar Latvijas meža nozares godalgu Zelta čiekurs un nomināciju apbalvojumam Laiks Ziedonim
Mežzinātnes institūta Silava Ģenētisko resursu centrā Salaspilī vesela telpa atvēlēta saldētavām. Tajās tiek uzturēta mīnus 20 grādu temperatūra; ja pazustu elektrība, trauksmes īsziņa darbiniekus sasniegtu pat nakts vidū. Ledusskapjos folijas maisiņos glabājas Latvijas sēklu banka - dehidrētas tautsaimniecībai svarīgāko laukaugu sēklas, kas gadsimtiem nesušas ražu mūsu platuma grādos.
Ģenētisko resursu centra vadošais pētnieks Dainis Ruņģis vārda tiešā nozīmē ir atgriezies pie saknēm. Austrālijas latvietis doktora grādu Sidnejā ieguvis par kokvilnas pētījumiem ar revolucionārām molekulārajām metodēm, DNS marķieriem. Šos precīzos datus varēja izmantot Austrālijas ekonomikai svarīgajā kokvilnas selekcijā. Pēcdoktorantūras studijās Kanādā Dainis DNS marķierus lietoja egļu pētniecībā. «Viens no pirmajiem skujkoku genoma projektiem pasaulē, ne tik daudz uz selekciju vērsts, bet vairāk, lai attīstītu DNS marķēšanas metodes, iegūtu informāciju par egles genomu,» viņš stāsta bez dižošanās. Ruņģis Ziemeļamerikas pētnieku komandai palīdzēja arī pabeigt papeles genoma sekvencēšanu, tas bija pirmais noteiktais koka sugas genoms pasaulē, pētījums publicēts 2006. gadā. «Kāpēc tieši papele? Ziemeļamerikas mežsaimniecībā tā ir svarīga suga, un genoms tai ir salīdzinoši mazs, tehniski vieglāk to izpētīt. Lapu kokus - bērzus, papeles, alkšņus - tāpēc pētīja pirmos. Pirms desmit gadiem vēl nebija tehnisku iespēju sekvencēt skujkoku genomus, jo tie ir ļoti lieli, astoņreiz lielāki nekā cilvēka genoms. Kādēļ? Neviens īsti nezina, tas arī vēl jāpēta.»
