«Vilcienu būvēju gadu: gan brīvdienās, gan atvaļinājumā. Tādas lietas taisīt pēc pasūtījuma ir nerentabli. Vienīgi, ja esi pensionārs un ir jūra brīva laika,» secina Romāns, kura hobijs ir modelīšu veidošana. «Gribu uztaisīt vēl vienu tvaika vilcienu, L sērijas, padomju, 1940. gadu beigas. Lielāku, ar citādi novietotu krāsni. «Piegrieztne» būs pašam jāizveido ar īpašu progammu.»
Ai, volga, tā ir vienkārši ikdiena! 24 gadus vecais Romāns no Bolderājas nevērīgi ved garām paša restaurētajam melnajam 1988. gada auto, bijušajam Rīgas taksometram, ar ko brauc uz darbu. Piestāv! Viņa ģimene kopš 50. gadu sākuma dzīvo tā dēvētajā somu mājiņā - saliekamā koka konstrukciju ēkā, ko pēc Otrā pasaules kara PSRS saņēma no Somijas kā reparāciju, atvēlēja armijas virsnieku izmitināšanai. Dzimtā Ķemmdziju iela nosaukta tāpat kā padomjlaiku fabrika. Aiz stikla sekcijā - Daugavgrīvas cietokšņa lielgabalu lodes, ko savācis Romāna tēvs, pensionēts kuģu inženieris un ūdenslīdējs.
Romāns piedzima 1991. gadā. Pārmaiņu laikos vecākiem negāja spoži. «Rotaļlietu nebija, pats sāku tās taisīt,» saimnieks atnes plaukstas lieluma tanku un lidmašīnu. «Vācu tanks Tiger T6 un amerikāņu lidmašīna Boeing B-17, lidojošais cietoksnis.» Precīzas kopijas, gatavotas no koka, nokrāsotas. «Pats izdomāju, kāpurķēdes izgriezu no kartona, salīmēju,» Romāns saliek uz galda veselu tanku vienību. Tad no divām kurpju kastēm sāk celt ārā sastāvdaļas PDP bungu komplekta miniatūrai. Visgrūtāk bijis izgatavot DW pedālīti, ko ar pirkstu var darbināt kā īstu. Pabeidzis Bolderājas mākslas un mūzikas skolu, diplomētais autoelektriķis brīvdienās pats apsēžas pie šādām bungām smagā metāla grupā.
