Katru gadu Rinalds Rozenbergs un Kaspars Lagzdiņš rampu paplašina. Šogad augstākais slidkalniņš pagarināts līdz 28 metriem.
Nogulies, šļūc un, lidojot gaisā, centies nesasvērties, bet palikt «zaldātiņā», līdz iekrīti ūdenī - pamāca Rinalds. Pirmo braucienu iesaka veikt uz muguras. Pēc tam, kad roka iesista, var ļaut vaļu fantāzijai - šļūkt uz vēdera, mest kūleņus vai sēsties vagoniņā un slīdēt kopā ar draugiem.
Rampas sākotnējais mērķis bijis vienkāršs. Būdami aktīvi freestyle jeb brīvā stila slēpotāji, puiši vēlējās vietu, kur noslīpēt trikus gada siltajā sezonā. Noskatījušies, ka aroda brāļi Igaunijā sniega neesamību risina ar speciālas mākslīgā sniega seguma klātas rampas jeb waterjump ierīkošanu, sapratuši, ka arī viņiem tāda nepieciešama. Domāts - darīts: puiši Lauku atbalsta dienestā iesniedza projektu un tika pie Eiropas finansējuma. 2012. gada nogalē tika izrakts dīķis un izveidots kalns. «Līdzko nokusa sniegs, ņēmām rokā lāp-stas, rakām un līdzinājām.» Nākamā gada augustā rampa tika atklāta.
