Dace Rukšāne. Foto — Ieva Salmane.
Neilgi pēc sava jaunā romāna Džikī iznākšanas rakstniece Dace Rukšāne dalās pārdomās par rakstniecības slepeno virtuvi, aizvadītajiem četriem gadiem Saeimā un jauna darba meklējumiem
Daces Rukšānes iepriekšējais romāns Krieva āda (2020) vēstīja par 20. gadsimta 50.—60. gadu padomju Latviju, risinot gan laikmeta, gan vienas dzimtas sieviešu likteņstāstus. Nesen iznākusi iecerētās triloģijas otrā daļa — romāns Džikī, kura darbība turpinās padomju laika 70.—80. gados līdz pat Atmodas vētras sējai. Kamēr Brežņevs, Andropovs un citi PSRS vadoņi cits pēc cita mirst kā mušas, Rukšānes literārie tēli turpina un cenšas dzīvot savu vienīgo iespējamo dzīvi — tāpat, kā to darīja reālie cilvēki padomju okupācijā.
Abu Rukšānes romānu nosaukumi atvasināti no slavenām franču smaržām, jo smaržu pasaulei jau ilgu laiku ir neparasti liela nozīme rakstnieces dzīvē. Pirmais, kas mani sagaida pie Daces mājokļa durvīm, ir žiperīgais sunītis Džikī. Viņš savu vārdu ieguvis par godu romānam, kas tapis divarpus gadu garumā.
