Daniils Bulajevs. Foto — Edmunds Brencis.
«Kad tuvojas koncerts, stundas gadās kavēt,» ar smaidu atzīstas 8. klases skolnieks Daniils Bulajevs. Ar pazīstamiem orķestriem koncertējis neskaitāmās valstīs, viņš gatavojas pirmajam solokoncertam Latvijas Nacionālajā operā, bet piesaka sevi pieticīgi — jaunais vijolnieks
Troksnis sporta laukumā aprij klavieru skaņas, kas plūst no Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas ēkas. Stiepļu žoga ieskautajā pagalmā puikas krekliņos, meitenes baltās blūzītēs un rozā jaciņās spārda bumbu, sasaucas un klaigā. Vienā brīdī bumba izripo no laukuma un trāpa džipam, kurš tobrīd brauc pagalmā. Izlec nikns vīrs, puikas pajūk, meitenes iespurdz skolā. Daniils, kuram tobrīd jābildējas ar vijoli rokās, uz šo ņemšanos noskatās ar mazu skaudību.
Viņam patīk futbols. Taču bumbu iznāk paspārdīt tikai tad, ja starp mācībām, skolas orķestra mēģinājumiem un vijoļstundām iekrīt brīvs brīdis. Visbiežāk sešos septiņos vakarā. Futbols, tāpat kā matemātika un latviešu valoda, ir pakārtota nodarbībām, kurās 14 gadus vecais puisis gatavojas koncertiem. Tagad — pirmajam solokoncertam operā.
