Inga Lepse. Foto — Baiba Kļava.
Ko ārstiem nozīmē darbs katastrofu medicīnas apstākļos? Ir intervē četrus mediķus, kuru ikdienu krasi izmainījusi Covid-19 pandēmija
Viens pacientu nemaz neredz, bet rūpējas par tā drošu nokļūšanu slimnīcā, cits ierodas sasirgušā mājās, lai nekavējoties sniegtu palīdzību, vēl cits — aprūpē slimnīcā nedēļām ilgi un uztur kontaktus ar radiniekiem. Ārstu pieredze pandēmijā ir ļoti atšķirīga, taču to vieno rūpīga plānošana, gādība par pacientiem un sāpīgi stāsti, kas neizdzēšami iespiedušies atmiņā.
Inga Lepse, Tuberkulozes un plaušu slimību centra pulmonoloģe
«Šodien esmu vēl piektdienas iespaidā, kad nomira 28 gadus vecs puisis. Vakar man bija saruna ar viņa draudzeni, kas bija atbraukusi pēc mantām. Viņi kopā bijuši piecus gadus. Puisis nebija vakcinēts. Es viņai pajautāju — kāpēc? Izrādās, ka viņa draugu loks ir nevakcinēts, bet viņa ir vakcinēta. Pat vēl vairāk, viņa pateica: viņš pavadīja mani līdz vakcinācijas punktam un teica — tu ņem Pfizer. Man nav atbildes, kāpēc viņš nevakcinējās,» par savu kārtējo dežūru pie Covid-19 pacientiem saka ārste.
