Parasti Pēterim jautājot, cik reižu viņš noskatās filmu, pie kuras strādā. «Pēc pirmajām desmit neskaitu. No piecdesmit līdz pat simt reižu sanāk.» Foto — Kristīne Madjare.
Filmu restauratora profesija īsti neeksistē, sarunas sākumā pārsteidz Pēteris Sudakovs. Viņš ir filmu pēcapstrādes tehnoloģiskais vadītājs studijā Lokomotīve, un, izrādās, kino restaurāciju no filmu pēcapstrādes nevar nodalīt. Restauratoram nepieciešami tie paši rīki, zināšanas un tehnoloģijas, tikai jāizmanto daudz precīzāk.
«Ar kino un auto restaurāciju ir līdzīgi. Mašīnu restauratori ir ļoti profesionāli mehāniķi, kuri ikdienā labo arī parastus braucamos. Bet restaurācija ir blakus lieta, par ko viņi deg.»
Pētera profesijā svarīgs vārds ir «mājasdarbi». Lai arī cik liels spečuks restaurators būtu, visu nevar iemācīties. Katrai filmai nepieciešams kāds cits knifs, kas jāatkož: «No sirds tici, ka esi gatavs visam, bet nākamais darbs atklāj — nekas no zināmā nestrādā!» Tad laiks «mājasdarbam» — jāurbjas cauri programmām un algoritmiem. «Neatrisināmu problēmu nav. Visam ir vajadzīgs laiks.»
