Liene Ozoliņa. Foto — Ieva Salmane.
Socioloģe Liene Ozoliņa pētījusi Latvijas sabiedrības attieksmi pret valsti un pašiem pēc 2009. gada ekonomiskās krīzes. Ko viņa saka par sabiedrībā notiekošo pandēmijas krīzē?
Vēl pirms gada socioloģijas zinātņu doktore Liene Ozoliņa pasniedza Londonas Ekonomikas augstskolā. Par Covid-19 krīzi pasaulē nekas nebija zināms, Mančestras Universitātes izdevniecība laida klajā latviešu zinātnieces grāmatu par pilsoņu attiecībām ar valsti pēc 2009. gada ekonomikas krīzes. Pagājis tikai gads, un Ozoliņa ir viena no reemigrantiem, kā pati sevi dēvē. Ar ģimeni pārcēlusies atpakaļ uz Latviju, pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā.
Nesen Ozoliņas spilgtā runa par to, kāpēc ekonomiskajās krīzēs vainojam indivīdu, izcelta globālajā TED Talks platformā. Ozoliņas pētījumi vairāku gadu garumā skāruši Latvijas sabiedrības krīzes uztveri. Intervijā viņa stāsta, kāpēc 2009. gada Latvijas veiksmes stāsts pasaules acīs bija nežēlīgs — tādu nastu cilvēku pleciem neuzlika neviena cita Eiropas valsts, kā arī iezīmē svarīgākās tēmas tagad, kad piedzīvojam cita veida krīzi — koronavīrusa pandēmiju.
