Juris Cālītis Zvannieku māju lūgšanu namā, kur svētdienu rītos saimei ar trīsdesmit bērniem noris dievkalpojumi. Aicināti arī apkārtnes ļaudis un Zvannieku atbalstītāji, draugi.
Rīgas Anglikāņu baznīcas mācītājs un Zvannieku māju dibinātājs Juris Cālītis uzskata, ka visas labās pārmaiņas Latvijā notiks, tikai ar piecu gadu nobīdi
Jura Cālīša balss skan pār citām, kad svētdienas dievkalpojumā Zvannieku mājās viņš skanīgi dzied. Trīsdesmit lielu un mazu bērnu, daži kaimiņi un mācītāja sieva Sandra Dzenīte-Cālīte velk līdzi. Vējains vasaras sākums. Plašā lūgšanu nama - ķieģeļu jaunbūves - logos šūpojas pelēki mākoņi. Dažbrīd apžilbina saule. Pēc dievkalpojuma prāvā saime ēd pusdienas - gardu auksto zupu ar svaigas maizes rikām un augļus. Bērni tiecas sēsties tuvāk Sandrai un Jurim. Katrs savā garā galda galā pieaugušie šķiet kā divi magnēti, starp kuriem ņipri kustas vecumā un raksturos raibais pulks.
