Necīnīties

  • Anda Burve-Rozīte
  • 07.05.2014
  • IR
Foto — Lauris Vīksne, F64

Foto — Lauris Vīksne, F64.

Par ilggadējo Valmieras teātra un Jaunā Rīgas teātra režisori Māru Ķimeli uzņemta dokumentālā filma Māra, bet intervijā viņa runā par tankiem ne tikai Krimā, bet cilvēka iekšpasaulē

Jaunākā izrāde, ko Māra uztaisījusi kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem, ir Dzeja - aktieri skatītāju priekšā runā 30 pašu atlasītus dzejoļus. Uz skatuves ir kafijas krūzes un kladītes, viņi dzejā it kā sarunājas cits ar citu. 

Nākamā izrāde, ko Māra veidos, būs jau nākamajā sezonā. Viena. Būs skatāma Mazajā zālē, bet kāda - to režisore neizpauž. Līdztekus izrādēm Jaunajā Rīgas teātrī Ķimele māca Kultūras akadēmijas aktiermākslas studentus. Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kinoteātrī Splendid Palace notika dokumentālās filmas Māra pirmizrāde. To, ka jātaisa filma par vienu no Latvijas spēcīgākajām teātra personībām, režisore Krista Burāne sapratusi jau 2007.gadā, strādājot pie lentes par Oļģertu Kroderu. Filmas veidotājus interesēja, kā var nostrādāt teāt-rī vairāk nekā 40 gadu, veltīt savu dzīvi «kaut kam tik nedrošam, gaistošam, kāds ir teātris». Mūsu sarunā Māra nemēģināja atbildēt uz šo jautājumu. Viņa runā par to, ka Šekspīru un Blaumani redz visapkārt mūsdienu dzīvē un kāpēc sabiedrība izvēlas dzīvot «tanku situācijā».

Jaunākajā žurnālā