Foto no Izdevniecības Žurnāls Santa arhīva.
«Esmu ļoti pateicīgs…» reiz par savu sievu Lanu Paulu sacīja Maestro. «Kad man gāja ļoti slikti, viņa varēja pagriezt man muguru un aizbraukt prom. Bet viņa to neizdarīja.» Pagājušās nedēļas nogalē Lana devās mūžībā, muguru savam mīļotajam tā arī nekad nepagriezusi
Lai cik negribīgi, Maestro vienmēr piekrīt intervijām un, kaut arī mazliet burkšķot, dalās stāstos par sevi, savu dzīvi un uzskatiem. Ar Lanu bija citādi. Viņa vēlējās palikt malā, uzskatīja, ka liela izrunāšanās ir izrādīšanās. Sacīja, ka tas tāds amerikāņu stils. Lanas dabā bija pieticība, smalkjūtība un, jā, arī liela iejūtība. Viņas tuvākie draugi saka — Lana juta cilvēkus, situācijas un nekad nepārkāpa privātuma robežas.
Lana savā dzīvē sniegusi tikai dažas intervijas un arī tad stipri pierunāta, gandrīz vai piespiedu kārtā. Tāpēc stāstu par viņu nākas lasīt no vārdu, sajūtu un atmiņu druskām.
