Skursteņslaucītājiem darba netrūkst — rindā parasti jāgaida divi trīs mēneši. Jaunajā gadā Līga divas nedēļas atpūtīsies, tad vāveres ritenis atsāksies. Foto no personīgā arhīva.
Skrīveriete Līga (45) pēc izglītības ir tekstila dizainere, mācījusies aušanu, taču profesijā strādājusi tikai mazu brīdi. Studiju laikā bijusi aukle Vācijā, vēlāk arī tepat Latvijā. Tad strādājusi rotaļu laukumā. Kad piedzimuši trīs bērni, nācies meklēt darbu, kur jāpavada nepilna diena, bet vēl labāk — dažas reizes nedēļā. Izmēģinājusi šo un to, līdz nolēmusi iet talkā tētim Jānim Andersonam, vienam no 37 Latvijas skursteņslaucītāju meistariem Latvijā. Viņš ilgus gadus strādājis kopā ar brāli, bet brāļa dzīvesvietas maiņas dēļ abu ceļi šķīrušies.
«Es vispār nezināju, kas skursteņslaucītājam īsti jādara. Visu apguvu tēva vadībā,» stāsta Līga. Lai izmācītos arodu, jāreģistrējas kā māceklim amatniecības kamerā un vairākus gadus jāstrādā kopā ar meistaru. Katru dienu jāreģistrē, kas paveikts un apgūts. Kad meistars redz, ka māceklis iemācījies amatu, zina un saprot, ko dara, jākārto eksāmens. Līga šobrīd ir zellis, bet kādu dienu cer kļūt par meistari.
