Komiksa Sunāns breiveibā autore Laura Melne latgaliski runā kopš bērnības, bet rakstību apguvusi pašmācības ceļā. «Kad man prasa, kā to izdarīt, saku — jāmēģina lasīt latgaliski. Dzeja ir labs veids, kā sākt.» Foto — Ieva Salmane
Divdesmit gadus Lauras Melnes ģimenē bijuši tikai takši. Viņasprāt, ģeniālākie dzīvnieki pasaulē. Tomēr to, kā par komiksa Sunāns breiveibā galveno varoni kļuva tieši taksis, Laura neatceras. Bijuši arī citi varianti. Iespējams, taksītim par labu nospēlēja tas, cik labi viņas draudzene māksliniece Vivianna Maria Staņislavska prot zīmēt suņus. Kad dzima ideja par grāmatu, Laura zināja, ka gribēs, lai ilustrācijas veido Vivianna.
Viss sākās pirms diviem gadiem mājsēdes laikā. Laura dzīvoja laukos Latgalē, bija daudz brīva laika. Līdz ar martu nāca pieteikšanās Valsts kultūrkapitāla fonda reģionu kultūras programmas konkursam. «Sāku domāt — ja es gribētu savu projektu, kas tas varētu būt?» Grāmatnīcās Laurai patīk pašķirstīt bērnu grāmatas. «Ir ļoti daudz brīnišķīgu! Manā bērnībā, pirms gadiem divdesmit, tās bija mīlīgākas, bet tagad — interesantākas, palaidnīgākas, ne tik pareizas. Man šķita, ka arī latgaliešu bērniem vajag kaut ko tādu!» Kvalitatīva satura latgaliešu valodā bērniem joprojām trūkst, un par to galvas lauza arī citi latgaliešu kultūras cilvēki. Bet kāpēc Sunāns breiveibā — stāsts par jaunu pāri, kuri ar sunīti pārceļas uz laukiem — ir tieši komikss? To Laura izlēma, sarunājoties ar Viviannu, kura jau iepriekš ir zīmējusi komiksus. Šis formāts ir saistošs arī tiem, kas nesaprot latgaliski — ja kādu vārdu neizdodas atšifrēt, ilustrācijas ļauj saprast domu.
