Virsdiriģents Māris Sirmais. Foto — Jānis Pipars.
Dziesmu svētku virsdiriģents Māris Sirmais par klasikas un jauninājumu līdzsvaru un izcilību, no kuras nevajag baidīties
Tās bija patiesa aizkustinājuma asaras, kas mijās ar dalīšanos idejās un skatījumā — kas Dziesmu svētkos bijis lieliski, uz ko vēl jātiecas. Ar vienu no XXVI Dziesmu svētku virsdiriģentiem Māri Sirmo tikos nākamajā dienā pēc noslēguma koncerta Mežaparkā. Uz koristu un skatītāju sadziedāšanos Sirmais bija palicis «tikai līdz trijiem naktī». Dažas stundas miega pirmdien, un jau otrdienas rītā viņš pieņēma eksāmenu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet trešdien devās ceļā uz Singapūru, lai vērtētu koru sniegumu starptautiskā konkursā.
Māris Sirmais kā XXIV Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs veidoja programmu un strādāja ar lielo kopkori tieši pirms desmit gadiem. Šī gada Dziesmu svētku noslēguma koncertā viņš kā virsdiriģents ar kopkori izpildīja trīs dziesmas: Raiņa un Emīla Dārziņa Lauztās priedes, Rasas Bugavičūtes-Pēces un Raimonda Tigula Lec, saulīte! un Jāņa Petera un Raimonda Paula Manai dzimtenei.
