Foto — Gatis Rozenfelds, F64
Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš (41), saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, gatavojas beigt aktīvā sporta karjeru, un šovasar viņu gaida nozīmīgs lēmums par nākotni
Simt deviņdesmit centimetru garajam Sandim Ozoliņam ir mazliet jāpieliecas, lai Rīgas centra restorānā, kur norit intervija, satvertu rokā mazo ledus kafijas tasīti. Pēkšņi uzbrukušajā maija karstumā viņš to pasūtījis. Baltu kreklu, kaklasaites tonim pieskaņotu krūšu lakatiņu, ar eleganto tēlu sportists nevilšus atgādina, ka septiņpadsmit gadu spēlējis Ziemeļamerikas augstākajā hokeja līgā, kur ierašanās uzvalkā uz spēlēm un darbu saistītām sarunām ir pieklājības norma. Izcilais Ozo, kuru hokeja aprindās dēvē par «uzbrūkošo aizsargu», sarunas laikā daudz žestikulē un smejas. Atraisīts un labā noskaņojumā hokejists nevedina uz domām par «leģendu, kuras karjerai tuvojas beigas». Tomēr kuru gan neinteresē, ko Ozoliņš darīs tālāk, kad karjerai laukumā būs pielicis punktu. Jautājumu uzjundījis Baltkrievijā notiekošais pasaules hokeja čempionāts, ko Ozo vēro no «dīvāna» puses.
