Saeimas deputāts Andrejs Judins. Foto: Evija Trifanova, LETA
Apsūdzētie vairs nedrīkstēs melot izmeklētājiem un tiesai; tiesnesis varēs ierobežot debašu laiku un pārtraukt dalībniekus, ja uzskatīs, ka tie apzināti vilcina procesu; žurnālisti drīkstēs ierakstīt tiesas sēdes. Tie ir tikai daži no daudzajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri stājās spēkā 6. jūlijā un gan paātrinās lietu izskatīšanu, gan mazinās iespējas «ņirgāties par tiesas procesu», kā uzskata Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Ko uzskatāt par konceptuāli svarīgāko šajos gandrīz 80 grozījumos Kriminālprocesa likumā un vēl divos likumos? Ko tie mainīs likumu piemērošanas praksē?
Ziniet, ir gadījumi, kad likumus taisa kādam atsevišķam jautājumam, un tad ir viegli un vienkārši pateikt, ka šis likums ir par to un par šito. Šeit bija citādi – bija uzdots jautājums Tieslietu ministrijai, vai ir gatava, vai ir spējīga sagatavot priekšlikumus, kuri kopumā efektivizēs kriminālprocesu. Un, cik es saprotu, viņi vienkārši savā darba grupā runāja par visām aktuālajām problēmām, sagatavoja savu vīziju, un mēs sākām runāt. Kaut ko paņēmām, kaut ko nepaņēmām. Vēl bija priekšlikumi starp lasījumiem, un tagad nevar teikt, ka likums ir par to vai to. Ir dažādi jautājumi.
