Timotijs Snaiders. Foto — Jānis Pipars, Picture Agency.
Slavenais vēsturnieks Timotijs Snaiders mācās no pagātnes, kā glābt demokrātiju šodien
Jesejas Berlina piemiņas lekciju Rīgā pagājušajā nedēļā sniedza amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders, kura grāmata Asinszemes: Eiropa starp Hitleru un Staļinu viņu padarījusi plaši pazīstamu gan mūsu reģionā, gan Rietumos. Tagad viņu nodarbina cits jautājums — kā novērst autoritārisma izplatīšanos Amerikā un Eiropā, un par šo tēmu viņš uzrakstījis jaunu bestselleru — Par tirāniju. Garāko interviju savas viesošanās laikā Rīgā viņš sniedza žurnālam Ir.
Grāmatu Asinszemes labvēlīgi uzņem daudzās mūsu reģiona valstīs. Vai tās vēstījums ir sadzirdēts arī Rietumos?
Grāmata bija sekmīga Amerikā, to plaši lasīja. Vārds «asinszemes» tiek izmantots, tas ir ienācis valodā Amerikā un Kanādā. Tāpēc man šķiet, ka tas ir mainījis izpratni. Ideja, ka ar holokaustu ir saistīta noteikta vieta, ka ar padomju teroru ir saistīta noteikta vieta, un ka to vietu var atrast uz kartes, bija pilnīgi jauna. Mums tie visi bija vārdi bez vietām, vai arī mēs vienkārši par tām nebijām dzirdējuši. Ir maz amerikāņu, kuri varētu nosaukt nozīmīgu padomju varas pastrādātu masu slepkavības vietu. Es principā paņēmu karti un pateicu — paskatieties, tam visam ir sava ģeogrāfija. Tas noteikti ir ietekmējis amerikāņus. Otrkārt, grāmata ir devusi pilnu pārskatu par šiem noziegumiem. Tajā aprakstīti daudzi noziegumi, par kuriem cilvēki nebija dzirdējuši, piemēram, padomju varas terors pret mazākumtautībām. Pamatā neviens Amerikā par to nebija dzirdējis. Pat daudzi cilvēki reģionā nesaprata, ka tas ir noticis. Treškārt, tā mainīja cilvēku priekšstatu par lietām, kuras viņiem šķita zināmas. Acīmredzamais piemērs ir holokausts, kuru cilvēkiem bija tendence lokalizēt Aušvicā.
