Knuts Skujenieks (1936—2022) pagājušā gada septembrī. Foto no Ir arhīva.
Jānis Peters: viņš vienmēr ļoti smaidīja. It kā nekādu šausmu un elles nekad nebūtu bijis
Vairāku jauno latviešu dzejnieku konsultante 1962. gadā bija Mirdza Ķempe. Viņai patika ierasties Liepājā ar vilcienu pie jaunajiem dzejniekiem, starp kuriem bija arī Jānis Peters un Olafs Gūtmanis. Pirms izkāpšanas viņa allaž nostājās uz vagona pakāpieniem un kā Holivudas aktrise teatrāli iesaucās: «Sveiki, ērgļi!» Bet kādu dienu dzejniece bija sagumusi kā bēdu pielijis krūms un drūmi izgrūda: «Tie cūkas ir arestējuši Skujenieku.»
Knuts Skujenieks toreiz bija tāds pats kā citi jaunie dzejnieki — talantīgs ideālists, nesen sācis publicēties. Nebūt ne slavens un varens. Bet viņu zināja un cienīja, jo viņš rakstīja labu dzeju jau tik jaunos gados. Un zināja, ka Knuts nav izdarījis neko tādu, lai cilvēku notiesātu uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā Mordvijā.
