Edgars Rinkēvičs. Foto — Edmunds Brencis.
Demokrātijām jāspēj sapurināties un piedāvāt alternatīvu autoritārismam, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Krievijas armijas koncentrēšana pie Ukrainas robežas un arvien agresīvāka pret Rietumiem vērsta retorika liek bažīties par drošības situāciju Eiropā. Vai tas rada jaunus apdraudējumus Latvijai? Ciktāl var turpināt spiegu un diplomātu izraidīšanu, un vai ar sankcijām vien var atturēt Kremli no jaunām avantūrām? Kāpēc ASV jaunais prezidents Džo Baidens taisās tikties ar Putinu, kuru ir nosaucis par «slepkavu»?
Par šiem un citiem aktuāliem starptautiskiem, taču arī par iekšpolitiskiem jautājumiem 7. maijā tiešsaistē runājām ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Krievijas ārlietu ministra Lavrova intervija ar Kremļa galveno propagandistu Kiseļovu otrdien sākās ar atziņu, ka Krievijai attiecības ar Rietumiem pašlaik esot sliktākas nekā Aukstā kara laikos. Vai piekrītat Austrumu kolēģim?
Lavrova kungs, kurš savu diplomātisko karjeru sācis vēl tajā laikā, noteikti varēs labāk salīdzināt. Bet tam, ka attiecības tiešām ir ārkārtīgi sarežģītas un, es teiktu, sliktas, var piekrist. Taču tās strauji pasliktinājās pat ne pēc 2008. gada Krievijas agresijas pret Gruziju, bet faktiski pēc 2014. gada Krimas okupācijas un pēc notikumiem, kuri turpinās Ukrainas austrumos. Savu lomu spēlē arī iejaukšanās valstu politiskajos procesos, dezinformācijas kampaņa, Skripaļu lieta 2018. gadā un pēdējā, pavisam nesenā lielā skandāla atblāzma Čehijā. Tāpēc, ja nu kādam vajadzētu tiešām pārdomāt, kāpēc tas tā ir, tad tā ir Krievijas Federācija.
