Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64.
Teikt, ka Eiropas komisārs Andris Piebalgs (53) vairāk laika pavada debesīs nekā uz zemes, būtu košs pārspīlējums, taču viņa spējai mainīt skatījuma mērogu piedien lidojuma metafora
Mūsu saruna notiek kapelā. Grēksūdze tā nav, zemtekstu nekādu - vietu ierosina fotogrāfs, kad meklējam klusu stūrīti ņudzošajā Rīgas lidostā, kur Piebalgs izbrīvējis laiku intervijai pirms reisa. Kā attīstības komisārs viņš koordinē pasaules lielākā palīdzības sniedzēja - Eiropas Savienības - politiku, kas naudas izteiksmē sasniedz gandrīz 50 miljardus eiro. Piebalgs ir uzmanīgs un laipns, tomēr vienā sarunas brīdī pārtrauc pusvārdā - kad jautāju par Valsts prezidenta amatu.
Runājot par Latviju, jūs mēdzat izcelt labās lietas. Vai esat dzimis optimists, kam glāze vienmēr puspilna, vai arī uztrenējies katrā purvā atrast cini, lai ietu uz priekšu?
Pēc dabas neesmu optimists, bet man ir pietiekami daudz gadu un esmu daudz redzējis, man ir iespējas objektīvi salīdzināt ar citām valstīm. Vienmēr ar lielu prieku atgriežos Latvijā. Ja kaut kas neiet, to var labot. Nav rupju kļūdu.
